Dace Balode

Igauņu pētnieks Toivo U. Raun (Indianas Universitāte) precīzi definē to, kā pašlaik mainās krievu pieeja savai identitātei. Viņš, protams, runā par Igauniju, taču pavērsiens ir jūtams arī Latvijā. Zaudējot pavedienu, kas krievus saistīja ar padomju režīmu un PSRS, tagad krievi savu identitāti arvien ciešāk saista ar valodu un piederību Krievijai.

Ko tas nozīmē? Kāds politikas eksperts saka šādi: “Kopš vairākiem gadiem Latvijā process ir līdzīgs. Arī Krievijas t.s. tautiešu politika ir vērsta šajā virzienā, lai nostiprinātu krievisko identitāti tajos krievos, kas dzīvo ārpus Krievijas teritorijas. Faktiski Latvijā jau ir izveidojusies divkopienu valsts. Nākamie divdesmit gadi mums paies cīņā par to, lai nepiekāptos iekšējam un ārējam spiedienam par divvalodību un citām normām, kas nostiprinās likumdošanā divkopienu valsts pastāvēšanu.  Žēl, ka ir tik maz to, kas to saprot.
 
Krievi Latviju izjūt kā savu valsti, taču tam nav nekāda sakara ar mūsu priekšstatiem par valsts lomu latviskās identitātes un kultūras nosargāšanā. Viņiem tas ir nesaprotami un labākajā gadījumā vienaldzīgi. Tāpēc termins “visu tautību latvieši” faktiski ir sadomāts. Vēlēšanu rezultātu analīze parāda, ka krievi konsekventi valso par SC un PCTVL, daži procenti par LPP/LC.”

Identity and Integration
Toivo U. Raun
Indiana University
The past two decades have witnessed a reassessment and broadening of conceptions of identity among both the ethnic Estonian and Russian populations in Estonia. In addition to a continuing focus on aspects of national distinctiveness, emphasizing their small numbers, language, culture, territorial homeland, and—as a new factor—the state, the Estonians have increasingly engaged with a wider range of identities (local, regional, and European). Among these, the regional level has been the most productive, enhancing Estonia’s already strong ties to Finland but also fostering closer connections to its other Nordic and Baltic neighbors. Although integration into NATO and integration into the European Union continue to receive strong approval, a European identity is still in the process of formation. For the Russian community, the fall of communism led to a full reevaluation of the bases of its identity. The major trend has seen a shift from a political consciousness (loyalty to the Soviet Union) to a greater emphasis on the Russian language and ethnicity. In spite of the general peacefulness of ethnic relations, any meaningful integration of the two major nationalities in Estonia remains incomplete, as graphically demonstrated in the Bronze Soldier affair in April 2007. Russians, especially younger ones, increasingly know the Estonian language, but views of history, especially regarding World War II, and attitudes toward Russia still differ markedly between the Estonian and Russian populations. The process of integration is further complicated by the neighboring and still powerful kin-state of the local Russian population.
This version was published on November 1, 2009
East European Politics & Societies, Vol. 23, No. 4, 526-534 (2009)
DOI: 10.1177/0888325409342113