Nesen dzirdēju par t.s. nulles ideoloģiju, kas Latvijā esot bieži sastopama. Tās jēga ir šāda: ja kādam citam – nevis man – dzīvē atgadījies kas pozitīvs, ar plus zīmi, piemēram, šis cits ir ieguvis labu iespēju kaut ko izdarīt, kaut kur aizbraukt, ieņemt kādu amatu, saņēmis balvu vai uzvarējis konkursā, tad man un faktiski arī visiem pārējiem tas liek justies kā zaudētājiem. „Pluss” ir aizgājis pie cita, un man tas automātiski nozīmē „mīnusu”.

Vai šī „nulles ideoloģija” ir tik bieži piesauktā latviešu skaudība vai tas vienkārši ir domāšanas veids? Nezinu. Gribētos, lai vairāk ir to, kas pārvietojas nevis pa horizontālu asi, bet no viena un tā paša izejas punkta mēģina novilkt vektorus dažādos virzienos. Ir taču pierādīts, ka no viena punkta var novilkt gandrīz neierobežotu daudzumu staru.

Ar iespējām ir tāpat kā ar saulesgaismu – to var izbaudīt ikviens. Visiem pietiek. 😉