Solījumi pirms vēlēšanām ir viens no kutelīgākajiem jautājumiem politikā. No vienas puses – jānāk klajā ar savām idejām, apzinoties, ka nebūsi 100% uzvarētājs, lai tās visas pilnībā patiešām īstenotu (vismaz Latvijā nekad viena partija nav ieguvusi 51% Saeimā un bez koalīcijas ar citu nav veidojusi valdību). Taču tādas idejas visi pieprasa, un visi tās uztver kā solījumu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Esmu vairākiem pazīstamiem cilvēkiem izstāstījusi, ka kandidēju šajās Saeimas vēlēšanās. Reakciju var sadalīt vismaz 3 grupās. Vieni iepleš acis un saka – vai tu esi traka; viņi uzskata, ka normālam cilvēkam politikai vispār nevajag tuvoties. Otri saka – malacis, mēs gribam, lai tevi ievēl, atbalstīsim tevi. Trešie paliek tādi kā nobijušies – par to, vai man nenodarīs pāri (nesāks lamāt presē un interneta komentāros), vai nepieskaitīs pie sliktajiem un vai es varbūt patiešām ar laiku nekļūšu par slikto.

Tas nudien nav vienkārši, un ir par ko domāt. Visbiežāk šādās reizēs atceros Annu Seili, kura izgājusi cauri visām Saeimām, kas ievēlētas pēc neatkarības, un kuras cilvēciskajai reputācijai tas nav kaitējis. Ja nav savu personīgo 10 baušļu, politika var kļūt par pārbaudījumu, kuru nav iespējams izturēt.

Lūk, VIENOTĪBAS Rīgas saraksts:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »