Dace Balode

Ko secina mūsu zinātnieki par Latvijas reģionu attīstību pēdējos gados? Atšķirības reģionu ekonomiskajā potenciālā nevis izlīdzinās, bet palielinās. Pēdējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir pazudis pagastu – pilsētu pašvaldību līmenis un rajona līmenis. Pēc šīs reformas visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, bijušo Rīgas rajonu, Liepāju un Ventspili, pašvaldības būs stipri atkarīgas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda subsīdijām (PFIF). Viens no zinātniekiem skarbi secina – visa Latvijas teritorija kļuvusi par absolūti centralizētas līdzekļu sadales vergiem. Kurš ir tas, kurš izlēmis šādi mērdēt visu to mūsu valsts daļu, kas nav Rīga? Starp citu, tieši piecus gadus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju vada TP.

Pie secinājuma, ka Latvijas reģioni attīstās aizvien nevienmērīgāk, un ar katru gadu atšķirības pat palielinās, nonāca mūsu pašu zinātnieki š.g. 5.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta (EI) organizētajā diskusijā “Latvijas reģionu attīstības iespējas un draudi”.

Lūk, kā izskatās tabula, kas parāda IKP uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos 2002.– 2006. gadā,
faktiskajās cenās, % pret vidējo rādītāju valstī.

Kā redzams tabulā, visos Latvijas reģionos, atskaitot Rīgas reģionu un Rīgu, IKP uz 1 iedzīvotāju īpatsvars valstī novērotajā periodā ir izteikti samazinājies. Tas nozīmē, ka atšķirības ekonomiskajā potenciālā nevis izlīdzinās, bet palielinās.

Valsts Reģionālās attīstības aģentūras sagatavotajā izdevumā “Reģionu attīstība Latvijā 2008” secināts, ka 2004.–2006.gadā izlietotais valsts Vienotā programmdokumenta aktivitāšu publiskais finansējums jeb, citiem vārdiem sakot, ES fondu izmantošana ir bijusi šāda: Rīgas reģions saņēmis 43%, bet Kurzemes reģions – 14%, Zemgales – 12%, Vidzemes – 11%, Latgales – 9%, bet 11% no finansējuma bijuši nacionāla mēroga projektiem. Parādās arī “interesenta” sakarība – reģions ar augstāku teritorijas attīstības indeksu saņem lielāku finansējumu un teritorijas ar zemākiem rādītājiem – mazāku.

Pašlaik reģionu attīstības atšķirību radītie blakusefekti: pasliktinās valsts ekonomiskās attīstības iespējas un samazinās resursu izmantošanas efektivitāte, tiek veicināta sabiedrības noslāņošanās, strauji palielinās demogrāfiskā un sociālā slodze, palielinās bezdarbs u.c. negatīvās parādības teritorijās ar zemāku attīstības līmeni.

Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors, Dr.oec. J.Vanags aicina uz jaunu pieeju reģionu ilgtspējīgā attīstībā. Viņš norāda: pastāvot nevienmērīgai valsts teritorijas attīstībai, bagātie reģioni kļūst arvien bagātāki tieši uz vājāk attīstīto teritoriju rēķina.

Reģionu ilgtspējīgas attīstības lielākie draudi ir:

– tirgus ekonomikas virzošie spēki – komersantu tieksme vairot savu bagātību, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm vides aizsardzības jomā.;

– Latvijas un citu ES valstu, kā arī pasaules attīstītāko valstu ilgtspējīgas attīstības politika izrādās nespējīga īstenot pietiekoši efektīvus vides aizsardzības pasākumus, vides degradācija joprojām turpinās un cilvēku nabadzība, mirstība palielinās;

– ilgtspējas jautājumu risināšanā tiek pielietota mehāniska, nevis sistēmiska pieeja;

– valsts un pašvaldību politiķu nespēja savaldīt vietējo un ārvalstu investoru un uzņēmēju savtīgās intereses;

– attīstītāko reģionu un valstu ekonomiskā politika, kas lielā mērā veicina mazāk attīstītāko reģionu un valstu vides degradāciju;

– vides aizsardzības sistēmas normatīvo aktu neatbilstība reģionu ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem un nevarība ekonomisko interešu priekšā.

Lai nodrošinātu reģionu ilgtspējīgu attīstību,

– jāizveido ilgtspējīgas attīstības sociāli ekonomiskā un politiskā sistēma, kurai jānosaka attīstības mērķi un valsts sociāli ekonomiskās attīstības kritēriji mērķa sasniegšanai;

– valsts un reģionu ekonomiskā attīstība jānodrošina, ejot pa intensīvās attīstības ceļu;

– jāizlīdzina dažādu nozaru ekonomiskās izaugsmes tempi tautsaimniecības nozaru, reģionu un valsts ietvaros, nepieļaujot pārspīlētu cenu pieaugumu;

– darba samaksas pieaugums jāsaskaņo ar darba ražīguma pieaugumu;

– ārvalstu investīciju plūsmas jāpakļauj reģiona un valsts ekonomiskās izaugsmes sociāli ekonomiskajām un vides aizsardzības interesēm.

IR KO PADOMĀT!

(Izmantoti Zinātnes Vēstneša materiāli)