Dace Balode

Džeimstaunas fonda eksperts: Krievijas kaimiņvalstis maldīgi uzskata, ka spēj vienpusēji uzlabot attiecības ar Maskavu
VIĻŅA, OKT 26, BNS – Krievijas kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, maldās, domājot, ka spēj ar vienpusēju rīcību uzlabot attiecības ar Maskavu, intervijā aģentūrai BNS pavēstījis politikas eksperts Džeimstaunas fonda vecākais eksperts Vladimirs Sokors.
Vēl Sokors intervijā kritizēja NATO ģenerālsekretāra Andresa Fo Rasmusena izteikumus, kuros jaunais alianses vadītājs pauda viedokli, ka Krievija nerada draudus Baltijas valstīm.
Pēc Sokora vārdiem, tā kā tieši Krievija vainojama spriedzē, kas valda starp Maskavu un tās kaimiņvalstīm, kaimiņiem nevajadzētu uzņemties tādu nastu kā mēģināt ar vienpusēju rīcību uzlabot attiecības ar šo lielvalsti.
“Es nedomāju, ka mazajām valstīm – Krievijas kaimiņvalstīm – ir vērts uzņemties tādu slogu, kā mēģināt uzlabot attiecības ar Krieviju, jo šīs attiecības ir saspringtas Krievijas dēļ. Jebkura valsts – liela vai maza, Savienotās valstis vai Baltija – kļūdīsies, ja sāks izturēties tā, it kā attiecību ar Krieviju uzlabošana būtu atkarīga no tām,” intervijā pavēstīja Sokors.
Pēc Sokora domām, būtu kļūda censties uzlabot attiecības ar Maskavu, atsakoties no iniciatīvas par staļinisma režīma noziegumu izvērtējumu un pielīdzināšanu nacisma režīmam.
“Būtu maldīgi uzskatīt, ka attiecības ar Krieviju iespējams uzlabot, pārtraucot likt vienādības zīmi starp komunismu un nacismu, jo abi šie režīmi bija totalitāri un ietilpst vienā kategorijā, vai arī pārstājot runāt par padomju okupāciju. Tā būtu vienkārši atteikšanās no vērtībām,” sacīja Sokors.
Sokors arī norādīja, ka Maskavas uzvedība saistībā ar Baltijas valstīm neliecina, ka Krievija būtu ieinteresēta starpvalstu attiecību uzlabošanā.
“Ja runājam par attiecību uzlabošanu, no sākuma nepieciešamas izmaiņas Krievijas uzvedībā, piemēram, Krievijai jāpārtrauc – es gan šaubos, ka tas notiks, – īstenot korumpētu un netīru uzņēmējdarbību, jāpārtrauc iegādāties Lietuvas plašsaziņas līdzekļus, jāpārtrauc izmantot īpašās attiecības ar oligarhiem visās trīs Baltijas valstīs, lai ietekmētu Baltijas valstis no iekšpuses, kā arī jābeidz izlikties, ka nekāda padomju okupācija nekad nav pastāvējusi, un jābeidz uzskatīt NATO par savu ienaidnieku,” teica Sokors.
“Es gan nekādas izmaiņas [Krievijas attieksmē] neredzu.. Staļina mantojums Krievijas un padomju vēsturē no Kremļa skatupunkta vēsturē tiek integrēts kā slavas pilna vēstures lappuse. Vēsture tiek integrēta tā, ka mēs nevaram būt pārliecināti par Krievijas politiku,” klāstīja eksperts.
Tādējādi, pēc Sokora vārdiem, gan NATO, gan ASV rīkojās kļūdaini, cenšoties vienpusēji uzlabot attiecības ar “skaistām runām”.
“Manos ieskatos NATO vadība, kā arī ASV un Baltijas valstu vadība runājušas par Krieviju ļoti civilizēti un pieklājīgi, vienlaikus neatsakoties no savām vērtībām,” minēja politologs. Taču, pēc Sokora uzskata, vienpusēji centieni uzlabot attiecības ar Krieviju varētu radīt Maskavai iespaidu, ka “mēs jūtamies vainīgi” un “izrādām vājumu”.
Sokors arī kritizēja šomēnes Baltijas valstīs vizītē pabijušā NATO ģenerālsekretāra Rasmusena izteikumus, kuros viņš pauda viedokli, ka “Krievija nav uzskatāma par draudu Baltijas valstīm”.
“Domāju, ka paziņojums bija pārāk vienkāršots, tam trūka analītiskas precizitātes. Taisnība, ka Krievija patlaban draudus nerada, taču Krievija rada potenciālus draudus nākotnē, ja tā īstenos savu pārapbruņošanās programmu, kas ir ļoti bīstama,” pastāstīja Sokors.
Politologs uzsvēra, ka NATO jāmaina ārkārtas situāciju aizsardzības plāni, aptverot arī Baltijas valstis un rīkojot šajā reģionā militāras mācības.
“NATO jāizstrādā aizsardzības plāns neparedzētām situācijām dalībvalstīs, tostarp Baltijas valstīs, saistībā ar potenciāliem draudiem nākotnē, jārīko regulāras mācības pēc reālistiskiem scenārijiem dalībvalstīs, tostarp Baltijas valstu teritorijā, kā arī jāatjauno militāro spēku klātbūtne uz sauszemes,” uzsvēra Sokors.