Dace Balode

Kā redzams, “jaunais mārketings” tiek likts lietā daudzviet;))
No LETA–EUOBSERVER. Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” gatavojas izvērst sabiedrisko attiecību kampaņu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētā, kuras mērķis ir pamatot Maskavas pretenzijas uz lielvaras statusu, kā arī uzlabot tirāna Josifa Staļina tēlu.

Valstij piederošā ziņu aģentūra projekta īstenošanai piesaistījusi mazpazīstamu konsultāciju uzņēmumu “RJI Companies”, kura pārstāvniecības atrodas Vašingtonā, Londonā un Cīrihē, un šobrīd vēlas pārliecināt arī vienu no desmit lielākajām Briseles sabiedrisko attiecību firmām.

Sākotnējais līgums paredz augsta līmeņa konferences organizēšanu par Arktiku, kurai novembra beigās vajadzētu notikt Maskavā. Tās mērķis ir parādīt Krieviju kā progresīvu valsti vides aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Sagaidāms, ka līdzīgi pasākumi nākamajā gadā sekos Tuvajos Austrumos un Tālajos Austrumos.

“RIA Novosti” piedāvā arī otru līgumu, par “vispārēju Krievijas tēla uzlabošanu ārvalstīs”, interneta laikrakstam “EUobserver” pastāstīja avots.

“RJI Companies” pārstāvis septembrī Briselē mēģinājis projektu “iesmērēt” kādam lielam sabiedrisko attiecību uzņēmumam, paskaidrojot, ka otrā līguma mērķis ir attēlot Krieviju kā lielvaru, kas var kā līdzīga runāt par globālās drošības un enerģētikas jautājumiem ar ASV, ES un Ķīnu.

Vienlaikus viņš piebildis, ka sabiedrisko attiecību kampaņas uzdevums būšot pozitīvā gaismā parādīt PSRS rīcību Otrā pasaules kara priekšvakarā un tā gaitā, kā arī pamatot ideju, ka mūsdienu Krievijai jāļauj īstenot savu ietekmi uz kaimiņvalstīm, kas nākšot par labu visai pasaulei.

Kāda augsta amatpersona minētajā sabiedrisko attiecību firmā, atsaucot atmiņā vienu no sarunām ar “RJI Companies” pārstāvi, pastāstīja: “Es viņam jautāju – Vai jūs vēlaties, lai mēs sakām, ka Staļins nemaz nebija tik slikts puisis? Un viņš atbildēja – Nu ko, es zinu, ka tas būs grūti. Es sacīju – Tātad jūs vēlaties, lai tiktu pārrakstīta vēsture? Un viņš sacīja – Jā, zināmā mērā.”
“Gaidiet vēl vairāk rakstu Eiropas laikrakstos, kas apgalvo, ka Staļinam bija arī labās puses,” piebilda sabiedrisko attiecību speciālists.

Kad “EUobserver” kontaktēja ar “RJI Companies”, uzņēmums noliedza, ka otrajam līgumam būtu jebkāds sakars ar Staļinu. Savukārt “RIA Novosti” noliedz, ka tāds otrais līgums vispār pastāvētu.

“Mūsu bizness nav nostiprināt Krievijas tēlu. Tas [mūsu bizness] ir sniegt ziņas,” sacīja aģentūras pārstāvis Valērijs Ļevčenko.

Tikmēr Kremļa politikas eksperti, piemēram, krievu liberālais laikraksts “Novaja Gazeta”, kurā savulaik strādāja noslepkavotā žurnāliste Anna Poļitkovska, uzskata, ka Staļina reabilitācijas kampaņa jau rit pilnā sparā.

Eksperti, piemēram, norāda uz vidusskolu vēstures mācību grāmatu, kas sagatavota un publicēta ar valsts atbalstu un kurā Staļins raksturots kā “efektīvs vadītājs”, vai uz Staļina režīma noziegumus izmeklējošās nevalstiskās organizācijas arhīva konfiscēšanu.

Savukārt Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, septembra sākumā uzturoties Polijā, mēģināja attaisnot 1939.gada 23.augustā noslēgto Molotova-Ribentropa paktu, ar kuru komunisti un nacisti vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.

Krievijas premjers apsūdzējis Polijas likumdevējus Staļina vārda nomelnošanā, jo, apstiprinot parlamenta rezolūciju, viņi atļāvušies komunistiskā režīma noziegumus, kas pastrādāti Otrā pasaules kara sākumā, kvalificēt kā genocīdu.

“Novaja Gazeta” redaktora vietnieks Valērijs Širjajevs uzskata, ka padomju revizionisms tikpat lielā mērā saistīts ar krievu politiskās elites psiholoģiskajām problēmām kā arī ar Maskavas ģeopolitiskajām ambīcijām.

“Bijušajiem VDK cilvēkiem, Putinam un viņa draugiem, ir svarīgi pamatot, kāpēc viņi atkārto Padomju Krievijas politiku,” norāda Širjajevs. “Viņiem nepieciešams sacīt, ka bijušajā Krievijā bija labas lietas, lai paši sev neatgādinātu kanibālus. Tas ir svarīgi Krievijas elites psiholoģiskajai veselībai.”

Tajā pašā laikā Krievijas diplomāti apgalvo, ka Kremlim neesot programmas, kas paredz padomju ideoloģijai piešķirt jaunu zīmolu.

“Neviens Krievijas valdībā nemēģina attaisnot to, kas toreiz notika. Un Staļins, protams, bija atbildīgs par daudziem noziedzīgiem nodarījumiem,” savā interneta vietnē norāda Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs.

Viņš piebilst, ka “vēsture jāatstāj vēsturniekiem”. Vienlaikus viņš mēģina pasniegt ne tik “melnbaltu” Staļina tēlu, kāds, viņaprāt, dominējot Rietumos.

“Tas, protams, ir neķītri Hitleru un Staļinu bāzt vienā katlā,” uzskata krievu diplomāts. “Cilvēki bez gala var strīdēties, vai Padomju Savienība kļuva par lielvaru, pateicoties Staļinam vai par spīti Staļinam, viņa skarbajām industrializācijas metodēm.”

Atbildot uz “EUobserver” jautājumu, vai Staļins, kurš tieši atbildīgs, kā tiek lēsts par vismaz deviņu līdz 20 miljonu cilvēku noslepkavošanu, var tikt saukts par masu slepkavu, Čižovs no skaidras atbildes centās izvairīties.

“Staļins pastrādāja daudz noziegumu (..), taču to darījuši arī citi cilvēki,” sacīja Krievijas pārstāvis ES, kā piemēru piesaucot Lielbritānijas flotes uzbrukumu Francijas flotei Otrā pasaules kara sākumā.

Bez “RJI Companies” Krievijas interešu labā darbojas virkne citu sabiedrisko attiecību uzņēmumu. Briselē, Berlīnē un Parīzē to dara “GPlus”, Londonā un Vašingtonā – “Ketchum Pleon”, Londonā un Briselē – “Weber Shandwick” un Vašingtonā – “Saylor Company”.